ETNOGRĀFISKAIS ANSAMBLIS “VABAĻIS” PREZENTĒJA TREŠO MŪZIKAS ALBUMU “LABI DZEIVŌT KOLCHOZĀ!”

Vaboles kultūras namā etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis” prezentēja trešo mūzikas albumu “Labi dzeivōt kolchozā!”, kurā apkopotas un izpildītas kolhoza laiku dziesmas, kas savulaik dziedātas neformālos pasākumos un tikšanās reizēs. Dziesmas raksturo ironiska attieksme pret padomju ikdienu un visai skarbs humors. Kā norāda albuma producents, folklorists Artūrs Uškāns, padomju varas gados radās dziesmas un dziesmu teksti, ko tauta sacerēja un dziedāja brīžos, kad “partorgs nedzird”. Šajās dziesmās dzirdamā ironija, sarkasms, humors nāk no “Vabaļu” teicēju atmiņām un dziesmu kladēm. Albumā ir iekļautas 12 dziesmas, tādas kā “Dzer, bōb, nabādoj”, “Ryndā dzymu”, “Sasatiksim dabasūs (Kosmonauti)”, “Labi dzeivōt kolchozā” un citas. Tikai divas no albumā iekļautajām dziesmām netika uzskatītas par nepiedienīgām – “Ganeņ pyut stabuli”, ko dziedāja kolhoza lopus laižot ganībās, un “Laime i cereibu zīdi”, kas tika dziedāta laicīgos kapusvētkos un bērēs.

Albums tapis ar Vaboles pagasta pārvaldes, Daugavpils novada domes, Valsts Kultūrkapitāla fonda  un biedrības “Latgaliešu Etnokultūras centra” atbalstu. Albums ierakstīts Vaboles kultūras namā, pateicoties skaņu ierakstu studijai “Meduza sound”, izdots izdevniecībā “Lauska”.

Juris Zalāns no izdevniecības “Lauska” akcentēja, ka “Vabaļis” var pamatoti lepoties ar saviem sasniegumiem, jo ansamblis noteikti ir pirmajā trijniekā starp ražīgākajiem Latvijas etnogrāfiskajiem ansambļiem, kuri iemūžina savu repertuāru albumos. “Šis ir unikāls gadījums, ka viens etnogrāfiskais ansamblis spēj izveidot trīs programmas, kas parāda cilvēka daudzpusību. Katrs no trim albumiem atspoguļo dažādas cilvēka puses – pirmais albums vēstīja par latgaliešu kultūru un etnogrāfiju, otrais albums ir par garīgo dzīvi, savukārt trešais albums atspoguļo vēsturisko pusi. Mēs katrs dzīvojam savā laikā, kas atstāj noteiktas pēdas. No šī laika mēs nevaram “izkāpt”, to aizmirst vai nogriezt. Tāpēc ir labi, ka trešais albums vēsta vēsturi par to laika nogriezni, kurā mēs dzīvojām un kuru varam atcerēties. Šīs dziesmas var izmantot kā vēstures avotu, kuru jaunā paaudze jau vairs nepazīst. Šīs dziesmas nav sērīgas, jo, acīmredzot, tieši tas ir palīdzējis pārdzīvot šos grūtos laikus.”

“Vabaļu” darba spējas slavēja arī skaņu režisors Edgars Skrāģis. “Ieraksts tapa tepat Vaboles kultūras namā. Salīdzinot ar pirmajiem albumiem, šī albuma tapšana bija ļoti raita, mēs visu paveicām vienas dienas laikā. Dāmas bija ļoti gatavojušās un  vienīgās problēmas radās ar dabiskajiem trokšņiem, piemēram, garām braucošu vilcienu vai traktoru. Ieraksts tika veikts Vabolē gan tāpēc, ka tas ir ērtāk ģeogrāfisku apsvērumu dēļ, gan tādēļ, ka cilvēki šeit jūtas mājīgāk un dabiskāk. Gala rezultāts no tā tikai iegūst,” pārliecināts E.Skrāģis. “Man ir patiess prieks, ka šādi etnogrāfisko ansambļu ieraksti tiek atbalstīti. Tā ir folkloras un vēstures liecība, kultūrvēsturiskais mantojums. Ja mēs to neiemūžināsim šodien, visticamāk, to neizdarīsim nekad, jo neviens no mums nav mūžīgs.”

“Vabaļas” svētkos sveica arī Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, kura kavējās atmiņās par tā laika raksturīgajām un bieži vien absurdajām lietām, kuras šodien jaunajai paaudzei ir svešas un nesaprotamas. Īpašs paldies tika teikts arī Vaboles kultūras nama vadītājai un “Vabaļu” menedžerei Vijai Pabērzei, kuras neatlaidība vainagojusies ar panākumu – trešo ierakstu albumu.

Ansambļa dalībniece un Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza dalījās arī savās pārdomās. “Šis ir ļoti drosmīgs projekts un savā ziņā nepopulāra lieta. Padomju lieta ir kā karsts kartupelis, ar kuru īsti nezinām, ko darīt. Trešais albums ir kā pētījums, kurā paužam to, ko esam piedzīvojuši savā dzīvē. Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka šis ir arī Latvijas simtgades projekts, jo arī padomju laiks veido Latvijas vēsturi. Ja mēs šos gadus izsvītrotu, tad Latvija šogad simtgadi nesvinētu. Latviju ir veidojuši cilvēki visos laikos.”

Atmiņās kavējās arī “Vabaļu” cienījamākā vecuma dalībnieces. “Tās bija pretvalstiskas dziesmas, tāpēc tika dziedātas klusi. Man mamma ļoti skaisti dziedāja, bet šādas dziesmas baidījās dziedāt, jo mūsu ģimene bija cietusi represijās. Ģimenes, kuras nebija cietušas, varēja to darīt brīvāk,” stāsta Lidija Sparāne.

Anna Rubina piebilst, ka ne visas dziesmas albumā bija stingri noliegtas. “Piemēram, dziesmai “Ganeņ, pyut stabuli” es pat mācījos deju soļos, kad mācījos Līksnas skolā. Tāpat arī dziesmu “Dzer, bōb, nabādoj” padomju laikos pie galda dziedāja skaļi”.  “Visas pārējās dziesmas Staļina laikā nozīmētu nāvi. Tad, kad Staļins aizgāja viņsaulē, šīs dziesmas sāka dziedāt skaļāk. Tā saucamās Ulmaiņlaika dziesmas gan bija noliegtas,” piebilst Veneranda Putroma.

“Albuma nosaukums “Labi dzeivōt kolchozā!” pauž mūsu jaunības sajūtas – mēs bijām jaunas, savā dzīvē neko citu nebijām redzējušas, mums bija gan jautras ballītes, gan saiešanas. Mēs tiešām domājām, ka labi dzīvojam un labāk jau nevar būt. Bet tagad, kad atceros tos laikus, tad saprotu, ka nebija viss tik labi,” pārdomās dalās Lidija Sparāne, kura ir arī galvenā modele uz albuma vāka, kas tapusi no viņas jaunības laika fotogrāfijas. “Mani nofotografēja vīrs mūsu sakņu dārzā. Es raku kartupeļus, kamēr viņš staigāja apkārt ar fotoaparātu, kuru biju viņam uzdāvinājusi 35 gadu jubilejā.  Es atvēzējos ar kartupeli un teicu viņam “Ej tu projām no manis!”. Tajā mirklī arī tapa kadrs. Tagad viņam ir tas gods, ka viņa fotogrāfija ir uzlikta uz albuma vāka,” sirsnīgi nosmejas Lidija.

Etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” vadītāja Iveta Skrinda neslēpj, ka padomju laika dziedāto dziesmu ir krietni vairāk par albumā ierakstītajām, tāpēc ir nopietnas pārdomas, vai nākotnē nav jāizdod ceturtais albums, kā šīs tēmas turpinājums. Dziesmas viegli apkopot, jo tās vēl ir dalībnieču svaigā atmiņā un dziesmu kladēs. “Kamēr dziesmas atlasījām un mācījāmies, dalībniecēm bija ļoti dažāds emociju spektrs. Sākot no pozitīvām līdz pat tam, ka strīdējās par vārdiem pantos. Ieraksta laikā gan emocijas tika noliktas malā, tāpēc darbs ritēja apbrīnojami veikli un viegli.”

Albuma prezentācijas dienā viesiem bija iespēja arī aplūkot izstādi ar fotogrāfijām no ansambļa dalībnieču personīgajiem fotoarhīviem, kā arī dažādu padomju varai raksturīgo atribūtiku un goda rakstus. Vabolieši ar interesi aplūkoja senās fotogrāfijas, ar prieku atpazīstot sevi un paziņas no jaunību laikiem. Izstāde apmeklētājiem būs pieejama līdz septembra beigām.

FOTOGALERIJA