JAU DESMIT GADUS AIZGAVĒNĪ CIEMOS BRAUC UZ VABOLI

Desmitgadi martā atzīmēja Vaboles pagasta ikgadējais folkloras kopu sadziedāšanās pasākums “Aizgavienī cīmus braucu”. Par Aizgavēni to tradicionāli sauc Latgalē, lai gan citur labāk to pazīst kā Meteņus vai Masļeņicu. Aizgavēnis tiek atzīmēts īsu brīdi pirms Pelnu trešdienas un garā Lieldienu gavēņa. Tā ir iespēja vēl pēdējo reizi kārtīgi izpriecāties, doties ķekatās, ciemoties un mieloties ar sātīgu ēdienu.

Arī šogad neizpalika aktivitātes svaigā gaisā, kuras, saskaņā ar ticējumiem, nodrošina labu ražu. Tā kā Vabolē bija uzsnidzis neliels sniedziņš, varēja velt sniega bumbas, lai augtu brangi kāposti. Tāpat ciemiņi tika cienāti ar īpašo Vaboles tēju un tā saucamo “mieta gaļu” – tā ir trekna cūkgaļa, kas cepta uz klūdziņas. Vēlāk šis mietiņš jāiesprauž dārzā, lai kāpostiem nemestos kaitēkļi. “Aizgavēnī cūkgaļa ir neatņemama sastāvdaļa, kuru ir krietni jāpaēd, jo pēc tam divus mēnešus būs jāsavelk josta. Vismaz kādreiz tiešām bija cilvēki, kas nāca uz pasākumu tikai tāpēc, lai dabūtu šo mietiņu kāpostiem,” smejas Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza.

Nemainīgi tika ievērota arī tradīcija organizēt vienas dienas izstādi “No simtgades pūra lādes”, kur folkloras kopu dalībnieces demonstrēja savu un dzimtas piederīgo talantu. Šoreiz izstādē varēja aplūkot čaklo rokdarbnieču dažādu krāsu un rakstu adītos un tamborētos džemperus.

Koncertā kolektīvi bija parūpējušies par lustīgām Aizgavēņa tradicionālajām dziesmām, dejām, rotaļām, ticējumiem un konkursiem. Ciemiņi nebija atbraukuši tukšām rokām, īpaši iecienīti bija dāvināt pagasta saimniecei cūku ausis un kājas. Pasākumu kuplināja Daugavpils novada folkloras kopas –  Kalupes pagasta „Kolupkas”, Nīcgales tautas nama „Neicgalīši”, Naujenes kultūras centra „Rūžeņis”, Vaboles etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis”,  kā arī viesi – Daugavpils  Latviešu kultūras centra folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra” un Preiļu novada Saunas pagasta folkloras kopa „Naktineica”.

Pirmo reizi plašākai publikai uzstājās Špoģu Mūzikas un mākslas skolas tradicionālās vijolēšanas grupa, kuru vada Inga Zeile. Vijolēšanas grupas idejas iniciatore ir biedrības “Kultūras studija Speiga” vadītāja Ilze Mežniece. “Kādus septiņus gadus atpakaļ mūsu biedrība rakstīja projektus un ieguva dažādu izmēru trīspadsmit vijoles, lai tās varētu spēlēt visu vecuma bērni. Vēlējāmies uzsākt tradicionālās vijoļspēles apmācību, tomēr saskārāmies ar grūtībām, jo novadā trūkst pasniedzēju un šādu mācību vietu. Ilgu laiku centāmies atrast veidu, kā to realizēt, līdz beidzot Valsts Kultūrkapitāla fonds pērn atbalstīja mūsu projektu “Čīgā, Spēlmani!”, lai mēs varētu samaksāt algu skolotājai un viņa Špoģu Mūzikas un mākslas skolā varētu vadīt nodarbības. Aicinājām interesentus pieteikties un rezultātā pieteicās 12 vijolētāji. Pusgads jau ir riņķī un šis ir pirmais publiskais atskaites punkts, kurā mēs parādām, kas esam un ko esam jau apguvuši. Ļoti ceru, ka tas bērniem palīdzēs nākotnē iesaistīties folkloras kopās, piečīgāt klāt un bagātināt mūsu kolektīvus,” stāsta projekta autore Ilze Mežniece.

Audzēkņu vidū kuplā skaitā pārstāvēta Bitenieku un Mežnieku ģimene, tostarp, Ilzes Mežnieces meita Jadviga. “Jau kopš bērnības kopā ar mammu darbojos Ambeļu pagasta folkloras kopā “Speiga”, esmu apguvusi vairākus tradicionālos mūzikas instrumentus. Esmu arī pabeigusi klavierklasi mūzikas skolā. Jau no agra vecuma mans sapnis bija iemācīties spēlēt arī vijoli, jo tas ir skaists un skanīgs instruments. Tas man noderēs, lai varētu piespēlēt folkloras kopā un mācīties dančus. Sapnis beidzot ir piepildījies,” gandarījumu pauž Jadviga.

Jaunās paaudzes aktīvā iesaistīšanās folkloras kopu kustībā un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā, stiprina ticību, ka Vaboles Aizgavēnī nākotnē gaidāmas vēl daudzas tikšanās reizes. “Te vienmēr ir dzīvīgi un dažādi priekšnesumi. Patīk, ka citus gadus bijusi iespēja izbraukt ar zirga kamanām. Tradicionāla ir arī iesma gaļa. Visvairāk man patīk tas, ka Aizgavēņa tradīcija Vabolē ir noturējusies un to aizvien plašāk svin arī citās vietās novadā,” novērojusi Ilze.

Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza apliecina, ka Aizgavēņa tradīcija noteikti turpināsies arī otrajā gadu desmitā.  “Cerēsim, ka nākamgad Aizgavēnis būs tādā laikā, lai mēs atkal varētu braukt ar ragaviņām no kalna un dīķī iesaldēt grieztuves. Gaidīsim visus arī nākamajā gadā!”

FOTOGALERIJA